شبيبة

Arabic

Root
ش ب ب (š b b)
11 terms

Noun

شَبِيبَة • (šabība) f

1. youth, the state of a youngster

Declension

Declension of noun شَبِيبَة (šabība)

Singular	singular triptote in ـَة (-a)
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	شَبِيبَة šabība	الشَّبِيبَة aš-šabība	شَبِيبَة šabībat
Nominative	شَبِيبَةٌ šabībatun	الشَّبِيبَةُ aš-šabībatu	شَبِيبَةُ šabībatu
Accusative	شَبِيبَةً šabībatan	الشَّبِيبَةَ aš-šabībata	شَبِيبَةَ šabībata
Genitive	شَبِيبَةٍ šabībatin	الشَّبِيبَةِ aš-šabībati	شَبِيبَةِ šabībati