عاكف

Arabic

Root
ع ك ف (ʕ-k-f)

Etymology

Derived from the active participle of the verb عَكَفَ (ʕakafa, “to devote”).

Noun

عَاكِف • (ʕākif) m (plural عَاكِفُون (ʕākifūn))

1. devoted to, focused
2. recluse, withdrawn

Declension

Declension of noun عَاكِف (ʕākif)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	عَاكِف ʕākif	الْعَاكِف al-ʕākif	عَاكِف ʕākif
Nominative	عَاكِفٌ ʕākifun	الْعَاكِفُ al-ʕākifu	عَاكِفُ ʕākifu
Accusative	عَاكِفًا ʕākifan	الْعَاكِفَ al-ʕākifa	عَاكِفَ ʕākifa
Genitive	عَاكِفٍ ʕākifin	الْعَاكِفِ al-ʕākifi	عَاكِفِ ʕākifi
Dual	Indefinite	Definite	Construct
Informal	عَاكِفَيْن ʕākifayn	الْعَاكِفَيْن al-ʕākifayn	عَاكِفَيْ ʕākifay
Nominative	عَاكِفَانِ ʕākifāni	الْعَاكِفَانِ al-ʕākifāni	عَاكِفَا ʕākifā
Accusative	عَاكِفَيْنِ ʕākifayni	الْعَاكِفَيْنِ al-ʕākifayni	عَاكِفَيْ ʕākifay
Genitive	عَاكِفَيْنِ ʕākifayni	الْعَاكِفَيْنِ al-ʕākifayni	عَاكِفَيْ ʕākifay
Plural	sound masculine plural
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	عَاكِفِين ʕākifīn	الْعَاكِفِين al-ʕākifīn	عَاكِفِي ʕākifī
Nominative	عَاكِفُونَ ʕākifūna	الْعَاكِفُونَ al-ʕākifūna	عَاكِفُو ʕākifū
Accusative	عَاكِفِينَ ʕākifīna	الْعَاكِفِينَ al-ʕākifīna	عَاكِفِي ʕākifī
Genitive	عَاكِفِينَ ʕākifīna	الْعَاكِفِينَ al-ʕākifīna	عَاكِفِي ʕākifī

Proper noun

عَاكِف • (ʕākif) m

1. a male given name, Akif