محاجة

Arabic

Noun

مُحَاجَّةٌ • (muḥājjatun) f

1. verbal noun of حَاجَّ (ḥājja) (form III)

Declension

Declension of noun مُحَاجَّة (muḥājja)

Singular	singular triptote in ـَة (-a)
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	مُحَاجَّة muḥājja	الْمُحَاجَّة al-muḥājja	مُحَاجَّة muḥājjat
Nominative	مُحَاجَّةٌ muḥājjatun	الْمُحَاجَّةُ al-muḥājjatu	مُحَاجَّةُ muḥājjatu
Accusative	مُحَاجَّةً muḥājjatan	الْمُحَاجَّةَ al-muḥājjata	مُحَاجَّةَ muḥājjata
Genitive	مُحَاجَّةٍ muḥājjatin	الْمُحَاجَّةِ al-muḥājjati	مُحَاجَّةِ muḥājjati