antelatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of anteferō.

Participle

antelātus (feminine antelāta, neuter antelātum); first/second-declension participle

1. anticipated

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	antelātus	antelāta	antelātum		antelātī	antelātae	antelāta
Genitive	antelātī	antelātae	antelātī		antelātōrum	antelātārum	antelātōrum
Dative	antelātō		antelātō		antelātīs
Accusative	antelātum	antelātam	antelātum		antelātōs	antelātās	antelāta
Ablative	antelātō	antelātā	antelātō		antelātīs
Vocative	antelāte	antelāta	antelātum		antelātī	antelātae	antelāta

References

• “antelatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• antelatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.