bipartitus

Latin

Alternative forms

• bipertītus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /bi.parˈtiː.tus/, [bɪpärˈt̪iːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bi.parˈti.tus/, [bipärˈt̪iːt̪us]

Adjective

bipartītus (feminine bipartīta, neuter bipartītum, adverb bipartītō); first/second-declension adjective

1. bipartite (divided in two parts)

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	bipartītus	bipartīta	bipartītum		bipartītī	bipartītae	bipartīta
Genitive	bipartītī	bipartītae	bipartītī		bipartītōrum	bipartītārum	bipartītōrum
Dative	bipartītō		bipartītō		bipartītīs
Accusative	bipartītum	bipartītam	bipartītum		bipartītōs	bipartītās	bipartīta
Ablative	bipartītō	bipartītā	bipartītō		bipartītīs
Vocative	bipartīte	bipartīta	bipartītum		bipartītī	bipartītae	bipartīta

References

• “bipartitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers