contemplativus

LatinEdit

EtymologyEdit

From contemplō (to survey, consider) +‎ -īvus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

contemplātīvus (feminine contemplātīva, neuter contemplātīvum); first/second-declension adjective

  1. contemplative, speculative
  2. theoretical

DeclensionEdit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative contemplātīvus contemplātīva contemplātīvum contemplātīvī contemplātīvae contemplātīva
Genitive contemplātīvī contemplātīvae contemplātīvī contemplātīvōrum contemplātīvārum contemplātīvōrum
Dative contemplātīvō contemplātīvō contemplātīvīs
Accusative contemplātīvum contemplātīvam contemplātīvum contemplātīvōs contemplātīvās contemplātīva
Ablative contemplātīvō contemplātīvā contemplātīvō contemplātīvīs
Vocative contemplātīve contemplātīva contemplātīvum contemplātīvī contemplātīvae contemplātīva

DescendantsEdit

ReferencesEdit