Latin

edit

Etymology

edit

From contemplō (to survey, consider) +‎ -īvus.

Pronunciation

edit

Adjective

edit

contemplātīvus (feminine contemplātīva, neuter contemplātīvum); first/second-declension adjective

  1. contemplative, speculative
  2. theoretical

Declension

edit

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative contemplātīvus contemplātīva contemplātīvum contemplātīvī contemplātīvae contemplātīva
genitive contemplātīvī contemplātīvae contemplātīvī contemplātīvōrum contemplātīvārum contemplātīvōrum
dative contemplātīvō contemplātīvae contemplātīvō contemplātīvīs
accusative contemplātīvum contemplātīvam contemplātīvum contemplātīvōs contemplātīvās contemplātīva
ablative contemplātīvō contemplātīvā contemplātīvō contemplātīvīs
vocative contemplātīve contemplātīva contemplātīvum contemplātīvī contemplātīvae contemplātīva

Descendants

edit

References

edit