curiatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kuː.riˈaː.tus/, [kuːriˈäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ku.riˈa.tus/, [kuriˈäːt̪us]

Adjective

cūriātus (feminine cūriāta, neuter cūriātum); first/second-declension adjective

1. (relational) curia

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	cūriātus	cūriāta	cūriātum		cūriātī	cūriātae	cūriāta
Genitive	cūriātī	cūriātae	cūriātī		cūriātōrum	cūriātārum	cūriātōrum
Dative	cūriātō		cūriātō		cūriātīs
Accusative	cūriātum	cūriātam	cūriātum		cūriātōs	cūriātās	cūriāta
Ablative	cūriātō	cūriātā	cūriātō		cūriātīs
Vocative	cūriāte	cūriāta	cūriātum		cūriātī	cūriātae	cūriāta

References

• “curiatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• curiatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• curiatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.