definitus

Contents

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēfīniō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deː.fiːˈniː.tus/, [deː.fiːˈniː.tʊs]

Participle

dēfīnītus m (feminine dēfīnīta, neuter dēfīnītum); first/second declension

1. limited, terminated

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dēfīnītus	dēfīnīta	dēfīnītum		dēfīnītī	dēfīnītae	dēfīnīta
Genitive	dēfīnītī	dēfīnītae	dēfīnītī		dēfīnītōrum	dēfīnītārum	dēfīnītōrum
Dative	dēfīnītō	dēfīnītae	dēfīnītō		dēfīnītīs	dēfīnītīs	dēfīnītīs
Accusative	dēfīnītum	dēfīnītam	dēfīnītum		dēfīnītōs	dēfīnītās	dēfīnīta
Ablative	dēfīnītō	dēfīnītā	dēfīnītō		dēfīnītīs	dēfīnītīs	dēfīnītīs
Vocative	dēfīnīte	dēfīnīta	dēfīnītum		dēfīnītī	dēfīnītae	dēfīnīta

References

• definitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• definitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• definitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette