dehortatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dehortor

Participle

dehortātus (feminine dehortāta, neuter dehortātum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dehortātus	dehortāta	dehortātum		dehortātī	dehortātae	dehortāta
Genitive	dehortātī	dehortātae	dehortātī		dehortātōrum	dehortātārum	dehortātōrum
Dative	dehortātō		dehortātō		dehortātīs
Accusative	dehortātum	dehortātam	dehortātum		dehortātōs	dehortātās	dehortāta
Ablative	dehortātō	dehortātā	dehortātō		dehortātīs
Vocative	dehortāte	dehortāta	dehortātum		dehortātī	dehortātae	dehortāta