deiturus

Latin

Etymology

Future active participle of deeō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /de.iˈtuː.rus/, [d̪eɪˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.iˈtu.rus/, [d̪eiˈt̪uːrus]

Participle

deitūrus (feminine deitūra, neuter deitūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	deitūrus	deitūra	deitūrum		deitūrī	deitūrae	deitūra
Genitive	deitūrī	deitūrae	deitūrī		deitūrōrum	deitūrārum	deitūrōrum
Dative	deitūrō		deitūrō		deitūrīs
Accusative	deitūrum	deitūram	deitūrum		deitūrōs	deitūrās	deitūra
Ablative	deitūrō	deitūrā	deitūrō		deitūrīs
Vocative	deitūre	deitūra	deitūrum		deitūrī	deitūrae	deitūra