derivativus

Latin

Etymology

From dērīvō (“to draw off; derive”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.riː.u̯aːˈtiː.u̯us/, [d̪eːriːu̯äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.ri.vaˈti.vus/, [d̪eriväˈt̪iːvus]

Adjective

dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective

1. (grammar) derivative, derived

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dērīvātīvus	dērīvātīva	dērīvātīvum		dērīvātīvī	dērīvātīvae	dērīvātīva
Genitive	dērīvātīvī	dērīvātīvae	dērīvātīvī		dērīvātīvōrum	dērīvātīvārum	dērīvātīvōrum
Dative	dērīvātīvō		dērīvātīvō		dērīvātīvīs
Accusative	dērīvātīvum	dērīvātīvam	dērīvātīvum		dērīvātīvōs	dērīvātīvās	dērīvātīva
Ablative	dērīvātīvō	dērīvātīvā	dērīvātīvō		dērīvātīvīs
Vocative	dērīvātīve	dērīvātīva	dērīvātīvum		dērīvātīvī	dērīvātīvae	dērīvātīva

Related terms

• dērīvāmentum
• dērīvātiō
• dērīvō

Descendants

• → English: derivative
• → Catalan: derivatiu
• → French: dérivatif
• → Italian: derivativo
• → Portuguese: derivativo
• → Romanian: derivativ
• → Spanish: derivativo

References

• “derivativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• derivativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.