diadematus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /di.a.deːˈmaː.tus/, [d̪iäd̪eːˈmäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /di.a.deˈma.tus/, [d̪iäd̪eˈmäːt̪us]

Adjective

diadēmātus (feminine diadēmāta, neuter diadēmātum); first/second-declension adjective

1. crowned, adorned with a diadem

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	diadēmātus	diadēmāta	diadēmātum		diadēmātī	diadēmātae	diadēmāta
Genitive	diadēmātī	diadēmātae	diadēmātī		diadēmātōrum	diadēmātārum	diadēmātōrum
Dative	diadēmātō		diadēmātō		diadēmātīs
Accusative	diadēmātum	diadēmātam	diadēmātum		diadēmātōs	diadēmātās	diadēmāta
Ablative	diadēmātō	diadēmātā	diadēmātō		diadēmātīs
Vocative	diadēmāte	diadēmāta	diadēmātum		diadēmātī	diadēmātae	diadēmāta

References

• “diadematus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “diadematus”, in William Smith, editor (1848), A Dictionary of Greek and Roman Biography and Mythology, London: John Murray