dissimulaturus

Latin

Future active participle of dissimulō.

(Classical Latin) IPA^(key): /dis.si.mu.laːˈtuː.rus/, [d̪ɪs̠ːɪmʊɫ̪äːˈt̪uːrʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /dis.si.mu.laˈtu.rus/, [d̪isːimuläˈt̪uːrus]

dissimulātūrus (feminine dissimulātūra, neuter dissimulātūrum); first/second-declension participle

This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	dissimulātūrus	dissimulātūra	dissimulātūrum	dissimulātūrī	dissimulātūrae	dissimulātūra
Genitive	dissimulātūrī	dissimulātūrae	dissimulātūrī	dissimulātūrōrum	dissimulātūrārum	dissimulātūrōrum
Dative	dissimulātūrō	dissimulātūrae	dissimulātūrō	dissimulātūrīs
Accusative	dissimulātūrum	dissimulātūram	dissimulātūrum	dissimulātūrōs	dissimulātūrās	dissimulātūra
Ablative	dissimulātūrō	dissimulātūrā	dissimulātūrō	dissimulātūrīs
Vocative	dissimulātūre	dissimulātūra	dissimulātūrum	dissimulātūrī	dissimulātūrae	dissimulātūra