distaturus

Latin

Etymology

Future active participle of distō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /dis.taːˈtuː.rus/, [d̪ɪs̠t̪äːˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /dis.taˈtu.rus/, [d̪ist̪äˈt̪uːrus]

Participle

distātūrus (feminine distātūra, neuter distātūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	distātūrus	distātūra	distātūrum		distātūrī	distātūrae	distātūra
Genitive	distātūrī	distātūrae	distātūrī		distātūrōrum	distātūrārum	distātūrōrum
Dative	distātūrō		distātūrō		distātūrīs
Accusative	distātūrum	distātūram	distātūrum		distātūrōs	distātūrās	distātūra
Ablative	distātūrō	distātūrā	distātūrō		distātūrīs
Vocative	distātūre	distātūra	distātūrum		distātūrī	distātūrae	distātūra