dolabratus

Latin

Etymology

From dolābra (“pickaxe, mattock”) +‎ -ātus (adjective-forming suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /do.laːˈbraː.tus/, [d̪ɔɫ̪äːˈbräːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /do.laˈbra.tus/, [d̪oläˈbräːt̪us]

Adjective

dolābrātus (feminine dolābrāta, neuter dolābrātum); first/second-declension adjective

1. mattock-shaped

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dolābrātus	dolābrāta	dolābrātum		dolābrātī	dolābrātae	dolābrāta
Genitive	dolābrātī	dolābrātae	dolābrātī		dolābrātōrum	dolābrātārum	dolābrātōrum
Dative	dolābrātō		dolābrātō		dolābrātīs
Accusative	dolābrātum	dolābrātam	dolābrātum		dolābrātōs	dolābrātās	dolābrāta
Ablative	dolābrātō	dolābrātā	dolābrātō		dolābrātīs
Vocative	dolābrāte	dolābrāta	dolābrātum		dolābrātī	dolābrātae	dolābrāta

Related terms

• dolābra

References

• “dolabratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dolabratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.