dotatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of dōtō.
Participle edit
dōtātus (feminine dōtāta, neuter dōtātum, comparative dōtātior, superlative dōtātissimus); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dōtātus | dōtāta | dōtātum | dōtātī | dōtātae | dōtāta | |
| Genitive | dōtātī | dōtātae | dōtātī | dōtātōrum | dōtātārum | dōtātōrum | |
| Dative | dōtātō | dōtātō | dōtātīs | ||||
| Accusative | dōtātum | dōtātam | dōtātum | dōtātōs | dōtātās | dōtāta | |
| Ablative | dōtātō | dōtātā | dōtātō | dōtātīs | |||
| Vocative | dōtāte | dōtāta | dōtātum | dōtātī | dōtātae | dōtāta | |
Derived terms edit
References edit
- “dotatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers