elisus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēlīdō.

Participle

ēlīsus (feminine ēlīsa, neuter ēlīsum); first/second-declension participle

1. knocked out
2. forced out
3. shattered, crushed

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ēlīsus	ēlīsa	ēlīsum		ēlīsī	ēlīsae	ēlīsa
Genitive	ēlīsī	ēlīsae	ēlīsī		ēlīsōrum	ēlīsārum	ēlīsōrum
Dative	ēlīsō		ēlīsō		ēlīsīs
Accusative	ēlīsum	ēlīsam	ēlīsum		ēlīsōs	ēlīsās	ēlīsa
Ablative	ēlīsō	ēlīsā	ēlīsō		ēlīsīs
Vocative	ēlīse	ēlīsa	ēlīsum		ēlīsī	ēlīsae	ēlīsa

Descendants

• Italian: liso

References

• “elisus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “elisus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• elisus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.