elisus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of ēlīdō.
Participle edit
ēlīsus (feminine ēlīsa, neuter ēlīsum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēlīsus | ēlīsa | ēlīsum | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsa | |
| Genitive | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsī | ēlīsōrum | ēlīsārum | ēlīsōrum | |
| Dative | ēlīsō | ēlīsō | ēlīsīs | ||||
| Accusative | ēlīsum | ēlīsam | ēlīsum | ēlīsōs | ēlīsās | ēlīsa | |
| Ablative | ēlīsō | ēlīsā | ēlīsō | ēlīsīs | |||
| Vocative | ēlīse | ēlīsa | ēlīsum | ēlīsī | ēlīsae | ēlīsa | |
Descendants edit
- Italian: liso
References edit
- “elisus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “elisus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- elisus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.