enervatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of ēnervō.
Participle edit
ēnervātus (feminine ēnervāta, neuter ēnervātum, comparative ēnervātior); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēnervātus | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
| Genitive | ēnervātī | ēnervātae | ēnervātī | ēnervātōrum | ēnervātārum | ēnervātōrum | |
| Dative | ēnervātō | ēnervātō | ēnervātīs | ||||
| Accusative | ēnervātum | ēnervātam | ēnervātum | ēnervātōs | ēnervātās | ēnervāta | |
| Ablative | ēnervātō | ēnervātā | ēnervātō | ēnervātīs | |||
| Vocative | ēnervāte | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
Synonyms edit
- ēnervis (rare, Late Latin)
References edit
- “enervatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers