febriculentus

Latin

Etymology

From febrīcula (“slight fever”) +‎ -entus (“full of, abounding in”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fe.briː.kuˈlen.tus/, [fɛbriːkʊˈɫ̪ɛn̪t̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fe.bri.kuˈlen.tus/, [febrikuˈlɛn̪t̪us]

Adjective

febrīculentus (feminine febrīculenta, neuter febrīculentum); first/second-declension adjective

1. feverish

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	febrīculentus	febrīculenta	febrīculentum		febrīculentī	febrīculentae	febrīculenta
Genitive	febrīculentī	febrīculentae	febrīculentī		febrīculentōrum	febrīculentārum	febrīculentōrum
Dative	febrīculentō		febrīculentō		febrīculentīs
Accusative	febrīculentum	febrīculentam	febrīculentum		febrīculentōs	febrīculentās	febrīculenta
Ablative	febrīculentō	febrīculentā	febrīculentō		febrīculentīs
Vocative	febrīculente	febrīculenta	febrīculentum		febrīculentī	febrīculentae	febrīculenta

References

• “febriculentus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• febriculentus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.