fetutina
Latin edit
Noun edit
fētūtīna f (genitive fētūtīnae); first declension
Declension edit
First-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | fētūtīna | fētūtīnae |
| Genitive | fētūtīnae | fētūtīnārum |
| Dative | fētūtīnae | fētūtīnīs |
| Accusative | fētūtīnam | fētūtīnās |
| Ablative | fētūtīnā | fētūtīnīs |
| Vocative | fētūtīna | fētūtīnae |
References edit
- “fetutina”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- fetutina in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- fetutina in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.