frustratorius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fruːs.traːˈtoː.ri.us/, [fruːs̠t̪räːˈt̪oːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /frus.traˈto.ri.us/, [frust̪räˈt̪ɔːrius]

Adjective

frūstrātōrius (feminine frūstrātōria, neuter frūstrātōrium); first/second-declension adjective

1. deceptive, deceitful

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	frūstrātōrius	frūstrātōria	frūstrātōrium		frūstrātōriī	frūstrātōriae	frūstrātōria
Genitive	frūstrātōriī	frūstrātōriae	frūstrātōriī		frūstrātōriōrum	frūstrātōriārum	frūstrātōriōrum
Dative	frūstrātōriō		frūstrātōriō		frūstrātōriīs
Accusative	frūstrātōrium	frūstrātōriam	frūstrātōrium		frūstrātōriōs	frūstrātōriās	frūstrātōria
Ablative	frūstrātōriō	frūstrātōriā	frūstrātōriō		frūstrātōriīs
Vocative	frūstrātōrie	frūstrātōria	frūstrātōrium		frūstrātōriī	frūstrātōriae	frūstrātōria

References

• “frustratorius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• frustratorius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• frustratorius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.