furtivus

Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From fūrtum ‎(theft) +‎ -īvus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

fūrtīvus m ‎(feminine fūrtīva, neuter fūrtīvum); first/second declension

  1. stolen
  2. secret; furtive, clandestine
  3. hidden, concealed

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative fūrtīvus fūrtīva fūrtīvum fūrtīvī fūrtīvae fūrtīva
genitive fūrtīvī fūrtīvae fūrtīvī fūrtīvōrum fūrtīvārum fūrtīvōrum
dative fūrtīvō fūrtīvō fūrtīvīs
accusative fūrtīvum fūrtīvam fūrtīvum fūrtīvōs fūrtīvās fūrtīva
ablative fūrtīvō fūrtīvā fūrtīvō fūrtīvīs
vocative fūrtīve fūrtīva fūrtīvum fūrtīvī fūrtīvae fūrtīva

Derived termsEdit

Related termsEdit

DescendantsEdit

ReferencesEdit

Read in another language