gitsian

Old English

Alternative forms

• ġīetsian, ġȳtsian

Etymology

From Proto-West Germanic *gīdisōn, derived from *gīd (“greed”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈjiːt.si.ɑn/

Verb

ġītsian

1. to covet

Conjugation

Conjugation of ġītsian (weak class 2)

infinitive	ġītsian	ġītsienne
indicative mood	present tense	past tense
first person singular	ġītsiġe	ġītsode
second person singular	ġītsast	ġītsodest
third person singular	ġītsaþ	ġītsode
plural	ġītsiaþ	ġītsodon
subjunctive	present tense	past tense
singular	ġītsiġe	ġītsode
plural	ġītsiġen	ġītsoden
imperative
singular	ġītsa
plural	ġītsiaþ
participle	present	past
	ġītsiende	(ġe)ġītsod

Derived terms

• ġeġītsian
• ġītsere
• ġītsiendlīċ
• ġītsung

Descendants

• Middle English: gitsigen, ȝitsien, ȝiscen, yitsen