gnaticidium

Latin

Etymology

gnātus (“child”) +‎ -cīdium

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡnaː.tiˈkiː.di.um/, [ŋnäːt̪ɪˈkiːd̪iʊ̃ˑ]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɲa.tiˈt͡ʃi.di.um/, [ɲät̪iˈt͡ʃiːd̪ium]

Noun

gnāticīdium n (genitive gnāticīdiī or gnāticīdī); second declension

1. Alternative form of nāticīdium

Declension

Second-declension noun (neuter).

Case	Singular	Plural
Nominative	gnāticīdium	gnāticīdia
Genitive	gnāticīdiī gnāticīdī1	gnāticīdiōrum
Dative	gnāticīdiō	gnāticīdiīs
Accusative	gnāticīdium	gnāticīdia
Ablative	gnāticīdiō	gnāticīdiīs
Vocative	gnāticīdium	gnāticīdia

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

• gnaticidium in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)