ingeminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ingeminō (“repeat”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.ɡe.miˈnaː.tus/, [ɪŋɡɛmɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.d͡ʒe.miˈna.tus/, [in̠ʲd͡ʒemiˈnäːt̪us]

Participle

ingeminātus (feminine ingemināta, neuter ingeminātum); first/second-declension participle

1. repeated, reiterated, having been repeated

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ingeminātus	ingemināta	ingeminātum		ingeminātī	ingeminātae	ingemināta
Genitive	ingeminātī	ingeminātae	ingeminātī		ingeminātōrum	ingeminātārum	ingeminātōrum
Dative	ingeminātō		ingeminātō		ingeminātīs
Accusative	ingeminātum	ingeminātam	ingeminātum		ingeminātōs	ingeminātās	ingemināta
Ablative	ingeminātō	ingeminātā	ingeminātō		ingeminātīs
Vocative	ingemināte	ingemināta	ingeminātum		ingeminātī	ingeminātae	ingemināta