inobliteratus
Latin edit
Pronunciation edit
- (Classical Latin) IPA(key): /i.no.bliː.teˈraː.tus/, [ɪnɔblʲiːt̪ɛˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /i.no.bli.teˈra.tus/, [inoblit̪eˈräːt̪us]
Adjective edit
inoblīterātus (feminine inoblīterāta, neuter inoblīterātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | inoblīterātus | inoblīterāta | inoblīterātum | inoblīterātī | inoblīterātae | inoblīterāta | |
| Genitive | inoblīterātī | inoblīterātae | inoblīterātī | inoblīterātōrum | inoblīterātārum | inoblīterātōrum | |
| Dative | inoblīterātō | inoblīterātō | inoblīterātīs | ||||
| Accusative | inoblīterātum | inoblīterātam | inoblīterātum | inoblīterātōs | inoblīterātās | inoblīterāta | |
| Ablative | inoblīterātō | inoblīterātā | inoblīterātō | inoblīterātīs | |||
| Vocative | inoblīterāte | inoblīterāta | inoblīterātum | inoblīterātī | inoblīterātae | inoblīterāta | |
References edit
- “inobliteratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- inobliteratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.