judiciarius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i̯uː.di.kiˈaː.ri.us/, [i̯uːd̪ɪkiˈäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ju.di.t͡ʃiˈa.ri.us/, [jud̪it͡ʃiˈäːrius]

Adjective

jūdiciārius (feminine jūdiciāria, neuter jūdiciārium); first/second-declension adjective

1. Alternative form of iudiciarius

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	jūdiciārius	jūdiciāria	jūdiciārium		jūdiciāriī	jūdiciāriae	jūdiciāria
Genitive	jūdiciāriī	jūdiciāriae	jūdiciāriī		jūdiciāriōrum	jūdiciāriārum	jūdiciāriōrum
Dative	jūdiciāriō		jūdiciāriō		jūdiciāriīs
Accusative	jūdiciārium	jūdiciāriam	jūdiciārium		jūdiciāriōs	jūdiciāriās	jūdiciāria
Ablative	jūdiciāriō	jūdiciāriā	jūdiciāriō		jūdiciāriīs
Vocative	jūdiciārie	jūdiciāria	jūdiciārium		jūdiciāriī	jūdiciāriae	jūdiciāria

References

• “judiciarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• judiciarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.