ludificatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lūdificō.

Participle

lūdificātus (feminine lūdificāta, neuter lūdificātum); first/second-declension participle

1. mocked

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lūdificātus	lūdificāta	lūdificātum		lūdificātī	lūdificātae	lūdificāta
Genitive	lūdificātī	lūdificātae	lūdificātī		lūdificātōrum	lūdificātārum	lūdificātōrum
Dative	lūdificātō		lūdificātō		lūdificātīs
Accusative	lūdificātum	lūdificātam	lūdificātum		lūdificātōs	lūdificātās	lūdificāta
Ablative	lūdificātō	lūdificātā	lūdificātō		lūdificātīs
Vocative	lūdificāte	lūdificāta	lūdificātum		lūdificātī	lūdificātae	lūdificāta

Noun

lūdificātus m (genitive lūdificātī); second declension

1. mocking, mockery, derision

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	lūdificātus	lūdificātī
Genitive	lūdificātī	lūdificātōrum
Dative	lūdificātō	lūdificātīs
Accusative	lūdificātum	lūdificātōs
Ablative	lūdificātō	lūdificātīs
Vocative	lūdificāte	lūdificātī

References

• “ludificatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• ludificatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.