materiatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of māterior.
Participle edit
māteriātus (feminine māteriāta, neuter māteriātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | māteriātus | māteriāta | māteriātum | māteriātī | māteriātae | māteriāta | |
| Genitive | māteriātī | māteriātae | māteriātī | māteriātōrum | māteriātārum | māteriātōrum | |
| Dative | māteriātō | māteriātō | māteriātīs | ||||
| Accusative | māteriātum | māteriātam | māteriātum | māteriātōs | māteriātās | māteriāta | |
| Ablative | māteriātō | māteriātā | māteriātō | māteriātīs | |||
| Vocative | māteriāte | māteriāta | māteriātum | māteriātī | māteriātae | māteriāta | |
References edit
- “materiatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- materiatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)