mucronatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /muː.kroːˈnaː.tus/, [muːkroːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mu.kroˈna.tus/, [mukroˈnäːt̪us]

Adjective

mūcrōnātus (feminine mūcrōnāta, neuter mūcrōnātum); first/second-declension adjective

1. pointed

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	mūcrōnātus	mūcrōnāta	mūcrōnātum		mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnāta
Genitive	mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnātī		mūcrōnātōrum	mūcrōnātārum	mūcrōnātōrum
Dative	mūcrōnātō		mūcrōnātō		mūcrōnātīs
Accusative	mūcrōnātum	mūcrōnātam	mūcrōnātum		mūcrōnātōs	mūcrōnātās	mūcrōnāta
Ablative	mūcrōnātō	mūcrōnātā	mūcrōnātō		mūcrōnātīs
Vocative	mūcrōnāte	mūcrōnāta	mūcrōnātum		mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnāta

Related terms

• mucro

References

• “mucronatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• mucronatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.