obiturus

Latin

Etymology

Future active participle of obeō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /o.biˈtuː.rus/, [ɔbɪˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /o.biˈtu.rus/, [obiˈt̪uːrus]

Participle

obitūrus (feminine obitūra, neuter obitūrum); first/second-declension participle

1. Soon to die

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	obitūrus	obitūra	obitūrum		obitūrī	obitūrae	obitūra
Genitive	obitūrī	obitūrae	obitūrī		obitūrōrum	obitūrārum	obitūrōrum
Dative	obitūrō		obitūrō		obitūrīs
Accusative	obitūrum	obitūram	obitūrum		obitūrōs	obitūrās	obitūra
Ablative	obitūrō	obitūrā	obitūrō		obitūrīs
Vocative	obitūre	obitūra	obitūrum		obitūrī	obitūrae	obitūra