oblativus
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ob.laːˈtiː.u̯us/, [ɔbɫ̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ob.laˈti.vus/, [obläˈt̪iːvus]
Adjective edit
oblātīvus (feminine oblātīva, neuter oblātīvum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | oblātīvus | oblātīva | oblātīvum | oblātīvī | oblātīvae | oblātīva | |
| Genitive | oblātīvī | oblātīvae | oblātīvī | oblātīvōrum | oblātīvārum | oblātīvōrum | |
| Dative | oblātīvō | oblātīvō | oblātīvīs | ||||
| Accusative | oblātīvum | oblātīvam | oblātīvum | oblātīvōs | oblātīvās | oblātīva | |
| Ablative | oblātīvō | oblātīvā | oblātīvō | oblātīvīs | |||
| Vocative | oblātīve | oblātīva | oblātīvum | oblātīvī | oblātīvae | oblātīva | |
References edit
- “oblativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “oblativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- oblativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.