oblimaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of oblīmō.
Participle
editoblīmātūrus (feminine oblīmātūra, neuter oblīmātūrum); first/second-declension participle
- about to obscure
Declension
editFirst/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | oblīmātūrus | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra | |
Genitive | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūrī | oblīmātūrōrum | oblīmātūrārum | oblīmātūrōrum | |
Dative | oblīmātūrō | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | ||||
Accusative | oblīmātūrum | oblīmātūram | oblīmātūrum | oblīmātūrōs | oblīmātūrās | oblīmātūra | |
Ablative | oblīmātūrō | oblīmātūrā | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | |||
Vocative | oblīmātūre | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra |