panatarius

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /paː.naˈtaː.ri.us/, [päːnäˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.naˈta.ri.us/, [pänäˈt̪äːrius]

Noun

pānatārius m (genitive pānatāriī or pānatārī); second declension

1. alternative form of pānetārius

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	pānatārius	pānatāriī
Genitive	pānatāriī pānatārī1	pānatāriōrum
Dative	pānatāriō	pānatāriīs
Accusative	pānatārium	pānatāriōs
Ablative	pānatāriō	pānatāriīs
Vocative	pānatārie	pānatāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).