panaterius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.naˈteː.ri.us/, [päːnäˈt̪eːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.naˈte.ri.us/, [pänäˈt̪ɛːrius]

Noun

pānatērius m (genitive pānatēriī or pānatērī); second declension

1. alternative form of pānetārius

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	pānatērius	pānatēriī
Genitive	pānatēriī pānatērī1	pānatēriōrum
Dative	pānatēriō	pānatēriīs
Accusative	pānatērium	pānatēriōs
Ablative	pānatēriō	pānatēriīs
Vocative	pānatērie	pānatēriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).