permensus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of permētior

Participle

permēnsus (feminine permēnsa, neuter permēnsum); first/second-declension participle

1. measured, counted

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	permēnsus	permēnsa	permēnsum		permēnsī	permēnsae	permēnsa
Genitive	permēnsī	permēnsae	permēnsī		permēnsōrum	permēnsārum	permēnsōrum
Dative	permēnsō		permēnsō		permēnsīs
Accusative	permēnsum	permēnsam	permēnsum		permēnsōs	permēnsās	permēnsa
Ablative	permēnsō	permēnsā	permēnsō		permēnsīs
Vocative	permēnse	permēnsa	permēnsum		permēnsī	permēnsae	permēnsa

References

• “permensus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “permensus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers