sīvīte

Latgalian

Etymology

From sīva (“wife”) +‎ -īte. Akin to Latvian sieviete.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈsʲìːvʲìːtʲæ]
• Hyphenation: sī‧vī‧te

Noun

sīvīte f

1. woman, female

Declension

Declension of sīvīte (type 5 noun)

	singular	plural
nominative	sīvīte	sīvītis, sīvītes1)
genitive	sīvītis, sīvītes1)	sīvīšu
dative	sīvītei	sīvītem, sīvīšom1)
accusative	sīvīti	sīvītis, sīvītes1)
instrumental	sīvīti	sīvītem, sīvīšom1)
locative	sīvītē, sīvītī1)	sīvītēs, sīvīšuos1)
vocative	sīvīte, sīvīt	sīvītis, sīvītes1)
1) dialectal

Coordinate terms

• veirīts (“man”)

References

• M. Bukšs, J. Placinskis (1973) Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 398