scrutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of scrūtō.

Participle

scrūtātus (feminine scrūtāta, neuter scrūtātum); first/second-declension participle

1. examined

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	scrūtātus	scrūtāta	scrūtātum		scrūtātī	scrūtātae	scrūtāta
Genitive	scrūtātī	scrūtātae	scrūtātī		scrūtātōrum	scrūtātārum	scrūtātōrum
Dative	scrūtātō		scrūtātō		scrūtātīs
Accusative	scrūtātum	scrūtātam	scrūtātum		scrūtātōs	scrūtātās	scrūtāta
Ablative	scrūtātō	scrūtātā	scrūtātō		scrūtātīs
Vocative	scrūtāte	scrūtāta	scrūtātum		scrūtātī	scrūtātae	scrūtāta

References

• “scrutatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• scrutatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.