testatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of testor.
Participle edit
testātus (feminine testāta, neuter testātum, comparative testātior); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | testātus | testāta | testātum | testātī | testātae | testāta | |
| Genitive | testātī | testātae | testātī | testātōrum | testātārum | testātōrum | |
| Dative | testātō | testātō | testātīs | ||||
| Accusative | testātum | testātam | testātum | testātōs | testātās | testāta | |
| Ablative | testātō | testātā | testātō | testātīs | |||
| Vocative | testāte | testāta | testātum | testātī | testātae | testāta | |
References edit
- “testatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “testatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- testatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.