translativus

Latin

Etymology

From trānsferō (“to transfer”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /trans.laːˈtiː.u̯us/, [t̪rä̃ːs̠ɫ̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /trans.laˈti.vus/, [t̪ränzläˈt̪iːvus]

Adjective

trānslātīvus (feminine trānslātīva, neuter trānslātīvum); first/second-declension adjective

1. transferable

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	trānslātīvus	trānslātīva	trānslātīvum		trānslātīvī	trānslātīvae	trānslātīva
Genitive	trānslātīvī	trānslātīvae	trānslātīvī		trānslātīvōrum	trānslātīvārum	trānslātīvōrum
Dative	trānslātīvō		trānslātīvō		trānslātīvīs
Accusative	trānslātīvum	trānslātīvam	trānslātīvum		trānslātīvōs	trānslātīvās	trānslātīva
Ablative	trānslātīvō	trānslātīvā	trānslātīvō		trānslātīvīs
Vocative	trānslātīve	trānslātīva	trānslātīvum		trānslātīvī	trānslātīvae	trānslātīva

Related terms

• trānslātiō

References

• “translativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “translativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• translativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.