abnutivus

Latin

Etymology

From abnuō (“refuse, reject by a nod”), from ab (“from, away from”) + nuō (“nod”).

Adjective

abnūtīvus m (feminine abnūtīva, neuter abnūtīvum); first/second declension

1. negative

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	abnūtīvus	abnūtīva	abnūtīvum		abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīva
genitive	abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīvī		abnūtīvōrum	abnūtīvārum	abnūtīvōrum
dative	abnūtīvō	abnūtīvae	abnūtīvō		abnūtīvīs	abnūtīvīs	abnūtīvīs
accusative	abnūtīvum	abnūtīvam	abnūtīvum		abnūtīvōs	abnūtīvās	abnūtīva
ablative	abnūtīvō	abnūtīvā	abnūtīvō		abnūtīvīs	abnūtīvīs	abnūtīvīs
vocative	abnūtīve	abnūtīva	abnūtīvum		abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīva

Synonyms

• (negative): abiūdicātīvus, abnegātīvus, negātīvus

Related terms

• abnuitiō
• abnuō
• abnutō
• adnuō