deputo

See also: deputò

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈdɛ.pu.to/
• Rhymes: -ɛputo
• Hyphenation: dè‧pu‧to

Verb

deputo

1. first-person singular present indicative of deputare

Latin

Etymology

From dē- +‎ putō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈdeː.pu.toː/, [ˈd̪eːpʊt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.pu.to/, [ˈd̪ɛːput̪o]

Verb

dēputō (present infinitive dēputāre, perfect active dēputāvī, supine dēputātum); first conjugation

1. to prune
2. to esteem
3. to consider as, count as, class among, impute
4. to allot, appoint (formally), destine

Conjugation

Conjugation of dēputō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēputō	dēputās	dēputat	dēputāmus	dēputātis	dēputant
	imperfect	dēputābam	dēputābās	dēputābat	dēputābāmus	dēputābātis	dēputābant
	future	dēputābō	dēputābis	dēputābit	dēputābimus	dēputābitis	dēputābunt
	perfect	dēputāvī	dēputāvistī	dēputāvit	dēputāvimus	dēputāvistis	dēputāvērunt, dēputāvēre
	pluperfect	dēputāveram	dēputāverās	dēputāverat	dēputāverāmus	dēputāverātis	dēputāverant
	future perfect	dēputāverō	dēputāveris	dēputāverit	dēputāverimus	dēputāveritis	dēputāverint
passive	present	dēputor	dēputāris, dēputāre	dēputātur	dēputāmur	dēputāminī	dēputantur
	imperfect	dēputābar	dēputābāris, dēputābāre	dēputābātur	dēputābāmur	dēputābāminī	dēputābantur
	future	dēputābor	dēputāberis, dēputābere	dēputābitur	dēputābimur	dēputābiminī	dēputābuntur
	perfect	dēputātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēputātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēputātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēputem	dēputēs	dēputet	dēputēmus	dēputētis	dēputent
	imperfect	dēputārem	dēputārēs	dēputāret	dēputārēmus	dēputārētis	dēputārent
	perfect	dēputāverim	dēputāverīs	dēputāverit	dēputāverīmus	dēputāverītis	dēputāverint
	pluperfect	dēputāvissem	dēputāvissēs	dēputāvisset	dēputāvissēmus	dēputāvissētis	dēputāvissent
passive	present	dēputer	dēputēris, dēputēre	dēputētur	dēputēmur	dēputēminī	dēputentur
	imperfect	dēputārer	dēputārēris, dēputārēre	dēputārētur	dēputārēmur	dēputārēminī	dēputārentur
	perfect	dēputātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēputātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēputā	—	—	dēputāte	—
	future	—	dēputātō	dēputātō	—	dēputātōte	dēputantō
passive	present	—	dēputāre	—	—	dēputāminī	—
	future	—	dēputātor	dēputātor	—	—	dēputantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēputāre	dēputāvisse	dēputātūrum esse	dēputārī	dēputātum esse	dēputātum īrī
participles		dēputāns	—	dēputātūrus	—	dēputātus	dēputandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēputandī	dēputandō	dēputandum	dēputandō	dēputātum	dēputātū

Descendants

• Dalmatian: depotur
• English: depute, deputy
• French: députer
• Italian: deputare
• Portuguese: deputar
• Romanian: deputa
• Sicilian: diputari
• Spanish: deputar, diputar

References

• “deputo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “deputo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• deputo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

deputo

1. first-person singular present indicative of deputar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /deˈputo/ [d̪eˈpu.t̪o]
• Rhymes: -uto
• Syllabification: de‧pu‧to

Verb

deputo

1. first-person singular present indicative of deputar