margino

See also: marginó and marginò

Italian

Verb

margino

1. first-person singular present indicative of marginare

Anagrams

• magroni, margoni, migrano, ramingo, ramingò, rimango

Latin

Etymology

margō (“border”) +‎ -ō (forming verbs)

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈmar.ɡi.noː/, [ˈmärɡɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈmar.d͡ʒi.no/, [ˈmärd͡ʒino]

Verb

marginō (present infinitive margināre, perfect active margināvī, supine marginātum); first conjugation

1. (transitive) to (act as a) border, enclose

Conjugation

Conjugation of marginō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	marginō	marginās	marginat	margināmus	marginātis	marginant
	imperfect	marginābam	marginābās	marginābat	marginābāmus	marginābātis	marginābant
	future	marginābō	marginābis	marginābit	marginābimus	marginābitis	marginābunt
	perfect	margināvī	margināvistī	margināvit	margināvimus	margināvistis	margināvērunt, margināvēre
	pluperfect	margināveram	margināverās	margināverat	margināverāmus	margināverātis	margināverant
	future perfect	margināverō	margināveris	margināverit	margināverimus	margināveritis	margināverint
passive	present	marginor	margināris, margināre	marginātur	margināmur	margināminī	marginantur
	imperfect	marginābar	marginābāris, marginābāre	marginābātur	marginābāmur	marginābāminī	marginābantur
	future	marginābor	margināberis, marginābere	marginābitur	marginābimur	marginābiminī	marginābuntur
	perfect	marginātus + present active indicative of sum
	pluperfect	marginātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	marginātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	marginem	marginēs	marginet	marginēmus	marginētis	marginent
	imperfect	marginārem	marginārēs	margināret	marginārēmus	marginārētis	marginārent
	perfect	margināverim	margināverīs	margināverit	margināverīmus	margināverītis	margināverint
	pluperfect	margināvissem	margināvissēs	margināvisset	margināvissēmus	margināvissētis	margināvissent
passive	present	marginer	marginēris, marginēre	marginētur	marginēmur	marginēminī	marginentur
	imperfect	marginārer	marginārēris, marginārēre	marginārētur	marginārēmur	marginārēminī	marginārentur
	perfect	marginātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	marginātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	marginā	—	—	margināte	—
	future	—	marginātō	marginātō	—	marginātōte	marginantō
passive	present	—	margināre	—	—	margināminī	—
	future	—	marginātor	marginātor	—	—	marginantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		margināre	margināvisse	marginātūrum esse	marginārī	marginātum esse	marginātum īrī
participles		margināns	—	marginātūrus	—	marginātus	marginandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		marginandī	marginandō	marginandum	marginandō	marginātum	marginātū

References

• “margino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “margino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers

Spanish

Verb

margino

1. first-person singular present indicative of marginar