metāls

See also: metals

Latvian

Metāls

Etymology

From Ancient Greek μέταλλον (métallon, “mine, quarry, metal”), from μέταλλευειν (métalleuein, “to mine, quarry”), of unknown origin, but apparently related to μέταλλαν (métallan, “to seek after”), also of unknown origin.

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Noun

metāls m (1st declension)

1. metal (a chemical element that forms metallic bonds with other metals; usually shiny, malleable and hard)

   metālu struktura ― metal structure

   metālu rūda ― metal ore

   metālu ķīmiskās īpašības ― chemical properties of metals

   sārmu metāli ― alkali metals

   sārmzemju metāli ― alkaline earth metals

2. metal (material with various uses, formed either of a simple metal or of an alloy of metals with each other or with other substances)

   metāla sija ― metal beam

   melnie metāli ― ferrous (lit. black) metals, alloys

   krāsainie metāli ― non-ferrous (lit. colorful) metals, alloys

   kausēt metālu ― to melt metal

   metālu kausēšanas krāsnis ― metal melting furnaces

   metāla lietuve ― metal foundry

   metālu apstrādāšana ― metal processing

   metālu korozija ― metal corrosion

Declension

Declension of metāls (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	metāls	metāli
accusative (akuzatīvs)	metālu	metālus
genitive (ģenitīvs)	metāla	metālu
dative (datīvs)	metālam	metāliem
instrumental (instrumentālis)	metālu	metāliem
locative (lokatīvs)	metālā	metālos
vocative (vokatīvs)	metāl	metāli

Derived terms

• dārgmetāls
• pusmetāls