patiesīgums
Latvian edit
Etymology edit
From patiesīgs (“truthful”) + -ums, with patiesīgs from patiess (“true”) + -īgs.
Pronunciation edit
Noun edit
patiesīgums m (1st declension)
- truth, truthfulness, correctness, genuineness, authenticity
- cilvēka patiesīgums ― a person's truthfulness, sincerity
- sprieduma patiesīgums ― the correctness of a judgment
- notikuma patiesīgums ― the truthfulness of the event
- draudzības patiesīgums ― the genuineness of the friendship
- jūtu patiesīgums ― the genuineness of the feelings
- pārbaudīt audzēkņa vārdu patiesumu nebija iespējams, taču nopietna iemesla šaubām nav ― to check the truthfulness of the student's words was not possible, but there was no serious reason for doubts
- no jauna tiek apliecināts vecās atziņas patiesīgums: lieli sasniegumi ir vienīgi tur, kur lieli mērķi guvuši dziļi pārliecinošu māksliniecisko piepildījumu ― again the truth of old common wisdom was confirmed: there are great achievements only where major goals reached deeply compelling artistic fulfillment
Declension edit
Declension of patiesīgums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | patiesīgums | — |
| accusative (akuzatīvs) | patiesīgumu | — |
| genitive (ģenitīvs) | patiesīguma | — |
| dative (datīvs) | patiesīgumam | — |
| instrumental (instrumentālis) | patiesīgumu | — |
| locative (lokatīvs) | patiesīgumā | — |
| vocative (vokatīvs) | patiesīgum | — |