trūcība
See also: trūcībā
Latvian edit
Etymology edit
From trūk(t) (“to lack”) + -ība, with palatalization of k to c.
Pronunciation edit
Noun edit
trūcība f (4th declension)
- poverty, need (situation in which the necessary means of subsistence are scarce or lacking)
- dzīvot lielā trūcībā ― to live in great poverty
- nonākt trūcībā ― to come (= fall) into poverty
- Krišjānis Barons ar apbrīnojamu neatlaidību, nepārtraukti ar trūcību kaudamies, tiecas pēc izglītības ― Krišjānis Barons with admirable perseverance, continuously fighting with poverty, pursued (his) education
- poverty, scarcity, insufficience (quality of that which is poor, lacking)
- pirmo reizi, izbraucis cauri kādai pilsētai, cilvēks var sacīt, ka zina to... otrajā reizē šīs zināšanas jau parāda savu trucību ― the first time, passing through a city, a person can say that he knows it... the second time, this knowledge already shows its poverty, insufficience
Declension edit
Declension of trūcība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | trūcība | — |
| accusative (akuzatīvs) | trūcību | — |
| genitive (ģenitīvs) | trūcības | — |
| dative (datīvs) | trūcībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | trūcību | — |
| locative (lokatīvs) | trūcībā | — |
| vocative (vokatīvs) | trūcība | — |