إثبات

Arabic

Root
ث ب ت (ṯ b t)
9 terms

Pronunciation

• IPA^(key): /ʔiθ.baːt/

Noun

إِثْبَات • (ʔiṯbāt) m (plural إِثْبَاتَات (ʔiṯbātāt))

1. verbal noun of أَثْبَتَ (ʔaṯbata) (form IV)
2. (general, logic, grammar) affirmation

   Antonym: نَفْي (nafy)

   نَفْيُ النَّفْيِ إِثْبَاتٌ

   nafyu n-nafyi ʔiṯbātun

   The negation of negation is an affirmation.

3. proof

Declension

Declension of noun إِثْبَات (ʔiṯbāt)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِثْبَات ʔiṯbāt	الْإِثْبَات al-ʔiṯbāt	إِثْبَات ʔiṯbāt
Nominative	إِثْبَاتٌ ʔiṯbātun	الْإِثْبَاتُ al-ʔiṯbātu	إِثْبَاتُ ʔiṯbātu
Accusative	إِثْبَاتًا ʔiṯbātan	الْإِثْبَاتَ al-ʔiṯbāta	إِثْبَاتَ ʔiṯbāta
Genitive	إِثْبَاتٍ ʔiṯbātin	الْإِثْبَاتِ al-ʔiṯbāti	إِثْبَاتِ ʔiṯbāti
Dual	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِثْبَاتَيْن ʔiṯbātayn	الْإِثْبَاتَيْن al-ʔiṯbātayn	إِثْبَاتَيْ ʔiṯbātay
Nominative	إِثْبَاتَانِ ʔiṯbātāni	الْإِثْبَاتَانِ al-ʔiṯbātāni	إِثْبَاتَا ʔiṯbātā
Accusative	إِثْبَاتَيْنِ ʔiṯbātayni	الْإِثْبَاتَيْنِ al-ʔiṯbātayni	إِثْبَاتَيْ ʔiṯbātay
Genitive	إِثْبَاتَيْنِ ʔiṯbātayni	الْإِثْبَاتَيْنِ al-ʔiṯbātayni	إِثْبَاتَيْ ʔiṯbātay
Plural	sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِثْبَاتَات ʔiṯbātāt	الْإِثْبَاتَات al-ʔiṯbātāt	إِثْبَاتَات ʔiṯbātāt
Nominative	إِثْبَاتَاتٌ ʔiṯbātātun	الْإِثْبَاتَاتُ al-ʔiṯbātātu	إِثْبَاتَاتُ ʔiṯbātātu
Accusative	إِثْبَاتَاتٍ ʔiṯbātātin	الْإِثْبَاتَاتِ al-ʔiṯbātāti	إِثْبَاتَاتِ ʔiṯbātāti
Genitive	إِثْبَاتَاتٍ ʔiṯbātātin	الْإِثْبَاتَاتِ al-ʔiṯbātāti	إِثْبَاتَاتِ ʔiṯbātāti

Descendants

• → Azerbaijani: isbat
• → Bashkir: иҫбат (iśbat)
• → Crimean Tatar: isbat
• → Krymchak: исбат
• → Ottoman Turkish: اثبات (isbat)

  > Turkish: ispat (inherited)

• → Persian: اثبات (esbât)
  • → Kazakh: ыспат (yspat)
  • → Kyrgyz: ыспат (ıspat)
  • → Hindustani:

    Urdu: اثبات (isbāt)

• → Tatar: исбат (isbat)
• → Uyghur: ئىسپات (ispat)
• → Uzbek: isbot