تهريب
Arabic edit
Noun edit
تَهْرِيب • (tahrīb) m
- verbal noun of هَرَّبَ (harraba) (form II)
- contraband
Declension edit
Declension of noun تَهْرِيب (tahrīb)
| Singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| Indefinite | Definite | Construct | |
| Informal | تَهْرِيب tahrīb |
التَّهْرِيب at-tahrīb |
تَهْرِيب tahrīb |
| Nominative | تَهْرِيبٌ tahrībun |
التَّهْرِيبُ at-tahrību |
تَهْرِيبُ tahrību |
| Accusative | تَهْرِيبًا tahrīban |
التَّهْرِيبَ at-tahrība |
تَهْرِيبَ tahrība |
| Genitive | تَهْرِيبٍ tahrībin |
التَّهْرِيبِ at-tahrībi |
تَهْرِيبِ tahrībi |