تهريب

Arabic

Noun

تَهْرِيب • (tahrīb) m

1. verbal noun of هَرَّبَ (harraba) (form II)
2. contraband

Declension

Declension of noun تَهْرِيب (tahrīb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	تَهْرِيب tahrīb	التَّهْرِيب at-tahrīb	تَهْرِيب tahrīb
Nominative	تَهْرِيبٌ tahrībun	التَّهْرِيبُ at-tahrību	تَهْرِيبُ tahrību
Accusative	تَهْرِيبًا tahrīban	التَّهْرِيبَ at-tahrība	تَهْرِيبَ tahrība
Genitive	تَهْرِيبٍ tahrībin	التَّهْرِيبِ at-tahrībi	تَهْرِيبِ tahrībi