Marcianus

Latin

Etymology

From Mārcus +‎ -iānus (suffix forming an adjective of belonging or origin) or Mārcius +‎ -ānus (suffix forming an adjective of belonging or origin).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /maːr.kiˈaː.nus/, [mäːrkiˈäːnʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mar.t͡ʃiˈa.nus/, [märt͡ʃiˈäːnus]

Adjective

Mārciānus (feminine Mārciāna, neuter Mārciānum); first/second-declension adjective

of or pertaining to Mārcus or Mārcius, Marcian

Declension

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	Mārciānus	Mārciāna	Mārciānum	Mārciānī	Mārciānae	Mārciāna
Genitive	Mārciānī	Mārciānae	Mārciānī	Mārciānōrum	Mārciānārum	Mārciānōrum
Dative	Mārciānō	Mārciānae	Mārciānō	Mārciānīs
Accusative	Mārciānum	Mārciānam	Mārciānum	Mārciānōs	Mārciānās	Mārciāna
Ablative	Mārciānō	Mārciānā	Mārciānō	Mārciānīs
Vocative	Mārciāne	Mārciāna	Mārciānum	Mārciānī	Mārciānae	Mārciāna