Reatinus

Latin

Etymology

Reāte (“Rieti”) +‎ -īnus (“ine”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /re.aːˈtiː.nus/, [reäːˈt̪iːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.aˈti.nus/, [reäˈt̪iːnus]

Adjective

Reātīnus (feminine Reātīna, neuter Reātīnum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to Rieti.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	Reātīnus	Reātīna	Reātīnum		Reātīnī	Reātīnae	Reātīna
Genitive	Reātīnī	Reātīnae	Reātīnī		Reātīnōrum	Reātīnārum	Reātīnōrum
Dative	Reātīnō		Reātīnō		Reātīnīs
Accusative	Reātīnum	Reātīnam	Reātīnum		Reātīnōs	Reātīnās	Reātīna
Ablative	Reātīnō	Reātīnā	Reātīnō		Reātīnīs
Vocative	Reātīne	Reātīna	Reātīnum		Reātīnī	Reātīnae	Reātīna

Descendants

• Italian: reatino

References

• “Reatinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• Reatinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.